Ēkas uzmērīšana / uzmērījums / ekspertīze

Tehniskā apsekošana:

Ēku Tehniskā apsekošana tiek veikta ar mērķi, lai noteiktu ēkas, tās daļas vai ēkā iebūvēto būvizstrādājumu tehnisko stāvokli. Iegūtie dati sniedz nozīmīgu informāciju ēkas īpašniekam vai apsaimniekotājam.

Tehniskās apsekošanas laikā tiek veikti sekojoši darbi:

1. Tehniskās apsekošanas laikā tiek veikta ēkas vispārīga vizuāla apskate, kuras laikā tiek fiksēti redzamie ēkas konstrukciju bojājumi un defekti.
2. Bojājumi un defekti tiek detalizēti aprakstīti tehniskās apsekošanas atzinumā un atspoguļoti grafiskajos materiālos, kas tiek pievienoti tehniskās apsekošanas atzinumam.
3. Tehniskās apsekošanas laikā tiek veiktas atklāto konstrukciju bojājumu un defektu fotofiksācijas, kas vēlāk, kopā ar komentāriem, tiek pievienotas tehniskās apsekošanas atzinumam.
4. Tehniskās apsekošanas laikā var tikt veikta ēkas konstrukciju atsegšana, ja konstatēti konstrukciju bojājumi, kas samazina ēkas stiprību un noturību.
5. Tehniskās apsekošanas laikā var tikt veikta arī ēkas ģeotehniskā apsekošana veicot grunts pamatnes izpēti.
6. Atkarībā no apsekojamās ēkas specifikas tiek veikti konstrukciju atsegumi, skatrakumi, konstrukciju uzmērījumi vai citas darbības, sagatavojot attiecīgi uzmērījumu rasējumus vai citu dokumentāciju.
7. Atbilstoši ēku un to konstrukciju īpatnībām tiek veiktas konstrukciju testēšanas ar nesagraujošām metodēm, iegūstot datus par izstrādājumu kvalitāti, konstatētajiem defektiem un to atbilstību normatīvajiem dokumentiem.
8. Izmantojot augstas precizitātes mērinstrumentus tiek veikti ēkas fasāžu, pārsegumu vai citu konstrukciju uzmērījumi, lai noteiktu ēkas vai konstrukciju deformācijas, novirzes no vertikalitātes un horizontalitātes. Izmantojot iegūtos datus, tiek sagatavoti attiecīgi rasējumi deformāciju un noviržu attēlošanai.
9. Izmantojot Šmita āmuru un ultraskaņas impulsa metodi tiek veiktas dzelzsbetona elementu betona stiprības pārbaudes.
10. Izmantojot stiegru detektoru, kā arī stiegrojumu atkaļot tiek veikta dzelzsbetona elementu stiegrojuma izvietojuma, betona aizsargslāņa biezuma un stiegrojuma diametru pārbaude.
11. No ēkas dzelzsbetona konstruktīvajiem elementiem tiek izņemti betona paraugi-cilindri un veikta to stiprības pārbaude ar laboratorisko spiedes testu metodi paraugus sagraujot.
12. Tiek veikta dzelzsbetona elementu stiegrojuma aisargslāņa un stiegrojuma korozijas pakāpes noteikšana ar sklerometrijas metodi izmantojot elektromagnētisko profometru.
13. Metinātiem tērauda elementiem tiek veikta to metinājuma šuvju attīrīšana no aizsargkrāsojuma, rūsas un metinājuma šuvju pārbaude ar magnēta pulvera defektoskopijas metodi.
14. Tiek izgriezti tērauda elementu paraugi un veikta to stiprības pārbaude laboratorijā veicot stiepes pārbaudes, nosakot paraugu tērauda marku.
15. Laboratorijā tiek noteikts izgriezto tērauda paraugu materiāla ķīmiskais sastāvs ar spektrālo metodi, izmantojot analizatoru argona vidē.
16. Atbilstoši tehniskās apsekošanas laikā iegūtajai informācijai tiek veikti aprēķini konstrukciju nestspējas noteikšanai, ar mērķi noteikt to atbilstību normatīvajiem dokumentiem. Aprēķini tiek apkopoti tehniskās apsekošanas pielikumā.
17. Deformāciju novērtēšanai ēkas konstrukcijās tiek veikti plaisu attīstības instrumentāli novērojumi jeb monitorings, kā arī ēkas sēšanās kontrole veicot augstas precizitātes ģeodēzisko nivelēšanu.
18. Tiek apsekotas arī ēkas inženierkomunikācijas un noteikts to tehniskais nolietojums.
19. Tehniskās apsekošanas rezultāti tiek apkopoti Tehniskās apsekošanas atzinumā, kurā tiek sagatavots kopsavilkums par ēkas konstrukciju tehnisko nolietojumu, kā arī sagatavoti secinājumi un ieteikumi par veicamiem pasākumiem ēkas turpmākai drošai ekspluatācijai un ilgmūžibas nodrošināšanai.

Tehniskā apsekošana un ēkas uzmērīšana / uzmērījums Latvijas būvnormatīvs LBN 405-15 "Būvju tehniskā apsekošana"

1. Būvnormatīvs nosaka būvju tehniskās apsekošanas (turpmāk — apsekošana) darbu kārtību un saturu.
2. Tehniskās apsekošanas mērķis ir noteikt būves atbilstību Būvniecības likuma 9.pantam otrajā daļā minētajām būves būtiskajām prasībām.
3. Gadījumos, kad būves ekspluatācijas ietvaros jāveic periodiska būves apsekošana, apsekojumā jāvērtē būves mehāniskā stiprība un stabilitāte, būves lietošanas drošība, kā arī jau esošie ugunsdrošības risinājumi, lai nodrošinātu būves saglabāšanu visā tās ekspluatācijas laikā un nepieļautu apdraudējuma iestāšanos.
4. Būvi apseko:
   1. periodiski būves ekspluatācijas laikā atbilstoši tās lietošanas veidam saskaņā ar būvju tehnisko uzturēšanu regulējošiem normatīvajiem aktiem un standartiem;
   2. pirms būves atjaunošanas, pārbūves vai restaurācijas būvprojekta izstrādes, arī pirms būvprojekta minimālā sastāvā sagatavošanas vai pirms dokumentu izstrādes vienkāršotai ēkas fasādes atjaunošanai, lai noteiktu būves bojājumu apjomu, kā arī atbilstību būves izmantošanas mērķim un spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem;
   3. pirms būvdarbu atsākšanas (pēc pārtraukuma);
   4. citos gadījumos, ja jānosaka būves tehniskais stāvoklis.
5. Apsekojot būves, ievēro normatīvos aktus un piemērojamos standartus, kuru sarakstu interneta vietnē www.lvs.lv ir publicējusi nacionālā standartizācijas institūcija.
6. Būves apseko būvspeciālists atbilstoši būvspeciālistu kompetences novērtēšanas un patstāvīgās prakses uzraudzības normatīvajā aktā noteiktai attiecīgās sfēras būvspeciālista kompetencei vai būvkomersantu reģistrā reģistrēta juridiskā persona, kura nodarbina attiecīgu būvspeciālistu (turpmāk — apsekotājs). Apsekotājam ir pienākums kvalitatīvi veikt apsekošanu.
7. Būves vizuālo apskati (turpmāk — apskate) var veikt būvinspektors, kontrolējot ekspluatācijā pieņemtas būves drošumu, kuras laikā fiksē un novērtē redzamos bojājumus un sagatavo atzinumu par būves pārbaudi, kā arī dzīvojamās mājas pārvaldītājs, veicot dzīvojamās mājas, tajā esošo iekārtu un inženiertīklu tehniskā stāvokļa apsekošanu, kuru rezultātus fiksē dzīvojamās mājas apsekošanas reģistrācijas žurnālā. Apskates rezultāti var būt pamats detalizētai būves, tās daļas vai iebūvēto būvizstrādājumu tehniskajai izpētei (turpmāk — izpēte).
8. Tehniskās apsekošanas pamats ir būves apskate, kuras laikā fiksē un novērtē redzamos būves bojājumus. Apskates laikā veiktos fotofiksācijas materiālus pievieno tehniskās apsekošanas atzinumam (turpmāk — atzinums).
9. Ja nepieciešams precizēt apstākļus, papildus veic būves ģeotehnisko un hidroģeoloģisko apsekošanu.
10. Tehniskās apsekošanas nosacījumus, pasūtītāja un apsekotāja tiesības un pienākumus pasūtītājs un apsekotājs nosaka savstarpējā līgumā. Līguma neatņemama sastāvdaļa ir apsekošanas uzdevums.
11. Tehniskās apsekošanas uzdevumu sastāda apsekotājs kopīgi ar pasūtītāju.
12. Tehniskās apsekošanas uzdevumā norāda objektā veicamo apsekošanas darbu apjomu un, ja nepieciešams, to detalizācijas pakāpi, apsekošanas gaitā izstrādājamos teksta, grafiskos, fotofiksācijas un citus materiālus, kā arī, ja nepieciešams, norāda atzinumā sagatavot priekšlikumus par konstatēto nepilnību novēršanu.
13. Atkarībā no tehniskās apsekošanas darbu apjoma un to detalizācijas pakāpes apsekošanas objekta vai apsekošanas priekšmeta specifikas izpētei lieto atbilstošas metodes:
    1. veic ar apsekošanas objekta vai apsekošanas priekšmeta fiziskajām īpašībām saistītās darbības — veido atsegumus, skatrakumus vai urbumus, veic zondāžas, uzmērīšanu un fotofiksāciju, kā arī citas nepieciešamās darbības;
    2. konstrukciju nestspējas noteikšanai izmanto kontroles mērinstrumentus, lieto speciālas materiālu nesagraujošās metodes un pārbauda materiālu stiprību laboratorijā;
    3. konstrukciju ārdošo sēnīšu bioloģiskos bojājumus mūra un koka daļās nosaka, veicot paraugu mikoloģisko pārbaudi laboratorijā;
    4. deformāciju novērtēšanai būves konstrukcijās veic plaisu attīstības dinamikas instrumentālos novērojumus (monitoringu);
    5. konstrukciju detalizētai izpētei apseko segto konstrukciju defektus un bojājumus;
    6. atsevišķas pārseguma zonas vai elementus pārbauda ar kontrolslogošanu. Pārbaudes rezultātus apkopo pārskatā;
    7. apkures ierīcēm (krāsnīm, kamīniem, sildmūriem, virtuves pavardiem un to sastāvdaļām) nosaka tehnisko nolietojumu un atbilstību normatīvajos aktos noteiktajām ugunsdrošības prasībām;
    8. konstrukciju un materiālu ugunsizturības efektivitātes noteikšanai izmanto mērinstrumentus vai pārbauda materiālu paraugus laboratorijā;
    9. ņem vērā ekspluatācijas organizāciju informāciju un izpildshēmas, kā arī inženiertīklu hidraulisko un siltumtehnisko pārbaužu materiālus.
14. Šī būvnormatīva 13.punktā norādītās metodes un to apjomu apsekotājs izvēlās patstāvīgi.
15. Gāzes apgādes sistēmu, elektroapgādes sistēmu, ugunsdzēsības sistēmu, gaisa virsspiediena un dūmu izvades sistēmu, iezemējuma un zibensaizsardzības ietaišu, vājstrāvas ietaišu un liftu tehnisko izpēti veic specializētie dienesti atbilstoši savai kompetencei.
16. Lai veiktu detalizētu izpēti valsts aizsargājamos kultūras pieminekļos, atsegumu, zondāžas, skatrakumu vai urbumu izdarīšanai nepieciešama Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas rakstveida atļauja. Ja būves apsekošanas gaitā atklājas arhitektūras detaļas ar māksliniecisku vērtību, apsekotāja un pasūtītāja pienākums ir ziņot par to Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijai.
17. Tehniskās apsekošanas rezultātus apsekotājs apkopo atzinumā, kura saturs noteikts šī būvnormatīva pielikumā.
18. Ņemot vērā tehniskās apsekošanas uzdevumā noteikto apsekošanas objekta vai apsekošanas priekšmeta specifiku un veikto izpēti, aizpilda tikai atbilstošās atzinuma sadaļas vai papildina esošās sadaļas. Atbilstoši tehniskās apsekošanas uzdevumam atzinumam pievieno šādus apsekošanas gaitā izstrādātos materiālus:
    1. konstrukciju apsekošanas kartogrammas (novietne, stāvu plāni, griezumi, fasādes);
    2. uzmērījumu skices, atsevišķu būves daļu, būvizstrādājumu vai elementu (grunts, būvkonstrukcijas, inženierkomunikācijas, apdare) detalizētus apsekošanas zīmējumus;
    3. fotoattēlus ar aprakstiem un komentāriem (būve, tās fragmenti, detaļas un raksturīgākie bojājumi, atsegumu detaļas);
    4. specializēto dienestu sastādītos aktus un citus dokumentus (monitoringa rezultātus, laboratorijas analīzes, ekspertu atzinumus).

SIA "Balts un Melns", 40003659614, Gaujas 5, Rīga, LV-1026
Mob.: 26118682, Mob.: 29460991, E-pasts: gatis@baltsunmelns.lv
A/S Swedbanka, HABALV22, LV04HABA0551006238985